Brīdī, kad bērnam tiek konstatēti kustību traucējumi, neatkarīgi no to veida, vecāki saskaras ar daudziem jautājumiem – ko darīt, kā strādāt, kas manam bērnam būs vislabākais. Tāpēc esam apkopojuši informāciju par terapiju veidiem un sniegtajām iespējām.

Terapija, neatkarīgi no tās veida, tiek vērsta uz pacienta esošo funkciju iespēju attīstīšanu, tas nozīmē, ka terapijai jābūt individuālai, akcentējot funkciju vājajās vietas. Klasiski terapijas plānu sastāda ārsts rehabilitologs un šis plāns tiek stādīts, ņemot vērā pacienta vispārīgo attīstību un sociālo vidi, tas tiek regulāri pārbaudīts un pielāgots aktuālajai attīstības stadijai. Optimāla terapijas plāna priekšnosacījums ir labi koordinēta sadarbība iesaistīto speciālistu starpā, lai efektīvi izmantotu dažādas terapijas formas.

Populārākie terapijas veidi ir:

• Fizioterapija – tā ir terapija, kas orientēta uz pacienta stājas un kustību stereotipu veidošanu un to sensomotoru apgūšanu. Fizioterapeits ar dažādu metožu palīdzību veicina pacienta kustību attīstību, veicot pasīvās kustības, izkustina saspringušās ķermeņa vietas, tas ir svarīgi, piemēram, lai savlaicīgi iespēju robežās novērstu muskuļu saīsināšanos, paplašinātu iespējamo kustību amplitūdu. Šobrīd savu fizioterapeitu var atrast teju visās poliklīnikās.
• mutes un ēšanas terapija - tās mērķis ir normalizēt mutes joslas sensibilitāti un kustību kontroli, kas ir būtisks priekšnosacījums patstāvīgai pārtikas uzņemšanai un valodas attīstībai. Šo terapiju veic agrīnaš attīstības logopēdi jeb mikrologopēdi.
• runas terapija ir jāveic pieredzējušam logopēdam vai runas pedagogam, kas terapijas veidā tiek papildināta no vecāku vai piederīgo puses.
• attīstošā pedagoģija ir svarīga sociālajai integrācijai, tās nozīme bieži vien netiek novērtēta. Ja šī forma izpaliek, vēlāk var parādīties grūtības ar iekļaušanos sabiedrībā atšķirību dēļ un neadekvāta izturēšanās. Svarīgākie mērķi ir uztveres funkciju attīstība, saskarsmes, sociālās izturēšanās un runas veidošanu.
• Ergoterapijas primārais mērķis ir attīstīt roku funkciju un pašaprūpi, lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku neatkarības spēju līmeni, taču ergoterapeits var dot arī labus padomus par vides pielāgošanu un ķermeņam maksimāla komforta nodrošināšanu.
• ortopēdiskā terapija tiek indicēta, lai samazinātu vai iespaidotu muskuļu saīsinājumus jeb kontraktūras un deformācijas ar korekcijas pasākumiem (ortožu pielietošanu) vai operatīvu iejaukšanos. To parasti nosaka ārsts ortopēds.
• VOJTA metode ar speciālu punktu aktivizāciju izsauc trūkstošus kustību kompleksus; lai to sasniegtu, katram bērnam individuāli, atkarībā no attīstības stadijas, tiek noteikta izejas pozīcija un izejas zona.
• Mūzikas un mākslas terapijas – tās vērstas uz cilvēka garīgo attīstību, harmonizē bērna personību un labvēlīgi ietekmē vispārējo attīstību, aktualizē cilvēka pašaktivitāti, kas izpaužas ne vien terapijas laikā, bet arī vispārīgā vēlmē darboties.
• Spēļu terapija – tā veicina bērna garīgo attīstību, bērns spēlējoties gūst pieredzi, kas vēlāk palīdz viņam izprast vidi un savu ķermeni tajā, attīstīt savas iespējas un mācīties.