Bērns vēlas apmeklēt pulciņu. Kāpēc ar to nepietiek?
Ikvienam bērnam ir tiesības attīstīt savus talantus, iegūt draugus, izmēģināt jaunas nodarbes un pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Tomēr bērniem ar kustību traucējumiem šīs iespējas joprojām nereti ir ierobežotas. Biedrības “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” veiktā aptauja atklāj, ka šķēršļi nav saistīti ar bērnu intereses trūkumu, bet gan ar nepietiekami pieejamu vidi, pedagogu sagatavotību un atbalsta sistēmas nepilnībām.
Iedomāsimies situāciju: bērns vēlas apmeklēt mākslas, mūzikas vai sporta pulciņu. Viņam ir interese, motivācija un vēlme piedalīties kopā ar vienaudžiem. Taču, uzsākot pieteikšanās procesu, ģimene noskaidro, ka nodarbību telpās nav iespējams nokļūt ar ratiņkrēslu, nav pielāgotas tualetes vai pedagogam trūkst pieredzes darbā ar bērniem ar kustību traucējumiem.
Citkārt bērns tiek uzņemts nodarbībā, taču tikai ar nosacījumu, ka kāds no vecākiem viņu pavada un visu nodarbības laiku paliek klāt, lai nepieciešamības gadījumā sniegtu palīdzību.
Šādi piemēri nav tikai teorētiskas situācijas. Tie atspoguļo pieredzi, ar kuru ģimenes dalījušās biedrības “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” veiktajā aptaujā par interešu izglītības pieejamību.
Ko atklāj ģimeņu pieredze?
Lai noskaidrotu bērnu un jauniešu ar kustību traucējumiem iespējas piedalīties interešu izglītībā, 2026. gadā biedrība veica aptauju, kurā piedalījās 64 vecāki un aizbildņi, kā arī 10 bērni un jaunieši.
Lai gan aptauja nav reprezentatīva visas Latvijas mērogā, tās rezultāti sniedz būtisku ieskatu problēmās, ar kurām ikdienā saskaras bērni ar kustību traucējumiem un viņu ģimenes.
Aptaujas rezultāti liecina:
- 45,3% aptaujāto vecāku norāda, ka viņu bērns ir vēlējies apmeklēt kādu pulciņu vai aktivitāti, taču tas nav bijis iespējams.
- 70,3% atzīst, ka bērns vēlētos apmeklēt vairāk vai citas aktivitātes nekā pašlaik.
- 42,2% kā vienu no šķēršļiem min pedagogu vai treneru zināšanu un gatavības trūkumu.
- 45,3% norāda uz transporta vai attāluma radītām grūtībām.
- 31,2% saskaras ar informācijas trūkumu par nodarbību pieejamību.
- 89,1% atzīst, ka bērna dalības nodrošināšana interešu izglītībā rada ģimenei papildu slodzi.
Šie rezultāti izgaismo būtisku problēmu: bērna vēlme un motivācija piedalīties ne vienmēr ir pietiekama, lai viņš varētu izmantot piedāvātās iespējas.
Turklāt arī tas, ka bērns jau apmeklē kādu nodarbību, vēl nenozīmē, ka viņam ir patiesas izvēles iespējas. Aptaujā 56,2% vecāku norādīja, ka viņu bērns piedalās kādā regulārā aktivitātē, taču daļa šo bērnu vienlaikus ir saskārušies ar situācijām, kad citas vēlamās nodarbības nav bijušas pieejamas.
Iekļaušana nenozīmē tikai iespēju apmeklēt jebkuru pieejamo pulciņu. Tā nozīmē iespēju izvēlēties nodarbi atbilstoši savām interesēm, spējām un vēlmēm.
Bērnu intereses ir dažādas. Vai tikpat dažādas ir iespējas?
Bērni ar kustību traucējumiem nav viendabīga grupa. Viņu funkcionālās spējas, vajadzības un intereses būtiski atšķiras.
Daļa bērnu pārvietojas ratiņkrēslā, citi izmanto staigāšanas palīglīdzekļus, savukārt vēl citi pārvietojas patstāvīgi, taču viņiem ir līdzsvara, koordinācijas vai fiziskās izturības grūtības.
Tāpēc nav iespējams piedāvāt vienu universālu risinājumu, kas būtu piemērots visiem.
Aptaujā vecāki visbiežāk norādījuši interesi par sportu un peldēšanu (50%), mūziku (45,3%), mākslu un amatniecību (29,7%), kā arī valodu apguvi (29,7%). Tāpat minēta robotika, programmēšana, adaptētais sports un dažādas jauniešu aktivitātes.
Šī interešu daudzveidība atgādina, ka bērniem ar kustību traucējumiem nepieciešamas ne tikai specializētas nodarbības, bet arī iespēja piedalīties kopējā interešu izglītības piedāvājumā.
Piemēram, bērnam, kurš pārvietojas patstāvīgi, bet kuram ir ierobežotas kustību spējas, ne vienmēr būs piemērotas ratiņsporta aktivitātes. Vienlaikus dalība tradicionālajās sporta nodarbībās bez atbilstošiem pielāgojumiem var būt apgrūtināta.
Tāpēc svarīgi nodrošināt individuālu pieeju, kas ļauj bērnam piedalīties izvēlētajā aktivitātē, nevis pielāgot bērna intereses tikai ierobežotajam piedāvājumam.
Pedagogu zināšanas un attieksme ir būtisks priekšnoteikums iekļaušanai
Viens no aptaujā identificētajiem šķēršļiem ir interešu izglītības pedagogu un treneru nepietiekamā sagatavotība darbam ar bērniem ar invaliditāti.
Ne vienmēr pedagogam ir zināšanas par to, kā pielāgot nodarbības procesu bērnam ar ierobežotu kustību apjomu, kā izmantot piemērotu inventāru vai kā organizēt nodarbību, lai bērns varētu piedalīties droši un pilnvērtīgi.
Atsevišķās situācijās ģimenes sastopas arī ar nevēlēšanos uzņemt bērnu, kuram nepieciešama individuāla pieeja vai papildu palīdzība.
Šī problēma nav risināma tikai ar aicinājumu pedagogiem būt atsaucīgākiem. Nepieciešamas mērķtiecīgas apmācības, praktiski ieteikumi un pieejams profesionāls atbalsts.
Biedrības ieskatā pedagogiem un treneriem jābūt iespējai konsultēties ar ergoterapeitiem, fizioterapeitiem, speciālajiem pedagogiem un organizācijām, kurām ir praktiska pieredze darbā ar bērniem ar kustību traucējumiem.
Iekļaujoša vide sākas ne tikai ar pielāgotām telpām, bet arī ar cilvēkiem, kuri ir sagatavoti un gatavi tajā strādāt.
Peldētapmācība: pieprasīta aktivitāte, bet ne vienmēr pieejama
Īpašu uzmanību biedrība pievērš peldētapmācības pieejamībai bērniem ar kustību traucējumiem.
Peldēšana ir viena no aptaujā visbiežāk minētajām vēlamajām aktivitātēm. Tomēr ģimeņu pieredze liecina, ka Rīgā daļa peldētapmācībai izmantoto baseinu nav pietiekami pielāgoti bērnu ar kustību traucējumiem vajadzībām.
Pieejamība neaprobežojas ar iespēju iekļūt ēkā. Nepieciešamas arī piemērotas ģērbtuves un dušas, droša iekļūšana ūdenī, atbilstošs aprīkojums un personāls, kas pārzina bērnu ar dažādām funkcionālām vajadzībām apmācības principus.
Biedrība aicina Rīgas pašvaldību izvērtēt peldētapmācībai izmantoto baseinu faktisko pieejamību un noteikt konkrētus infrastruktūras un personāla sagatavotības uzlabojumus.
Būtiski, lai bērniem ar kustību traucējumiem būtu pieejamas vairākas piemērotas peldētapmācības vietas dažādās Rīgas apkaimēs, nevis iespējas būtu atkarīgas tikai no atsevišķu iestāžu vai treneru iniciatīvas.
Vecākiem nevajadzētu vieniem nodrošināt bērna iespēju piedalīties
Interešu izglītības pieejamība ir cieši saistīta arī ar ģimenes ikdienas iespējām.
Bērniem ar kustību traucējumiem skolas gaitas nereti jāapvieno ar rehabilitācijas nodarbībām, ārstnieciskām procedūrām un regulāriem speciālistu apmeklējumiem. Papildus tam nepieciešams organizēt transportu, palīdzību pārvietošanās laikā un dažkārt arī atbalstu pašas nodarbības norisē.
Aptaujā 89,1% vecāku norāda, ka bērna dalība interešu izglītībā ģimenei rada papildu slodzi, un puse šo slodzi raksturo kā būtisku.
Tas liek uzdot jautājumu: vai bērna iespēja apmeklēt pulciņu drīkst būt atkarīga no vecāku darba grafika, pieejamā transporta vai iespējas visu nodarbības laiku atrasties bērnam blakus?
Latvijā pastāv dažādi asistenta un pavadoņa pakalpojumi, taču to piešķiršanas un izmantošanas nosacījumi atšķiras. Tādēļ nepieciešams izvērtēt, cik efektīvi esošais atbalsts darbojas tieši interešu izglītībā un vai tas atbilst ģimeņu faktiskajām vajadzībām.
Vienlaikus jāveicina nodarbību organizēšana skolās vai to tuvumā, lai mazinātu transporta un laika slodzi.
Kādi risinājumi nepieciešami?
Balstoties uz aptaujas rezultātiem un biedrības praktisko pieredzi, ir sagatavots viedokļraksts ar konkrētiem priekšlikumiem valsts un pašvaldību institūcijām.
Biedrība rosina:
- Uzlabot informācijas pieejamību, pašvaldību interešu izglītības piedāvājumā norādot pārbaudītu informāciju par telpu, aprīkojuma un individuālā atbalsta pieejamību.
- Stiprināt pedagogu un treneru kompetenci, nodrošinot praktiskas apmācības un speciālistu konsultācijas.
- Paredzēt finansējumu individuālajiem pielāgojumiem, tostarp piemērotam inventāram, darba vietas pielāgošanai un nepieciešamā atbalsta personāla piesaistei.
- Izvērtēt asistenta un pavadoņa pakalpojumu izmantošanu bērnu regulārai dalībai interešu izglītībā.
- Veidot vairāk pieejamu nodarbību skolās un to tuvumā, mazinot transporta un laika slodzi ģimenēm.
- Regulāri izvērtēt faktisko līdzdalību, apzinot ne tikai piedāvāto pulciņu skaitu, bet arī bērnus, kuri dažādu šķēršļu dēļ nevar tajos piedalīties.
- Uzlabot peldētapmācības pieejamību, izvērtējot Rīgas baseinu infrastruktūru, aprīkojumu un treneru sagatavotību.
Biedrība arī aicina 2027. gadā Rīgā un Pierīgas pašvaldībās īstenot iekļaujošas interešu izglītības pilotprojektu, kurā tiktu apvienota pieejamas vides nodrošināšana, pedagogu konsultēšana, individuālo pielāgojumu finansēšana un sadarbība ar ģimenēm.
Šāda pieeja ļautu praksē pārbaudīt, kuri risinājumi ir efektīvākie, kādas ir to izmaksas un kā tos turpmāk varētu ieviest plašākā mērogā.
Iekļaujoša interešu izglītība ir iespēja būt daļai no sabiedrības
Biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” ikdienā strādā, lai bērniem un jauniešiem ar kustību traucējumiem būtu pieejami rehabilitācijas un atbalsta pakalpojumi, kas veicina viņu patstāvību un dzīves kvalitāti.
Tomēr rehabilitācija un interešu izglītība nav viens un tas pats.
Bērnam nepieciešama ne tikai iespēja uzlabot savas funkcionālās spējas, bet arī iespēja atrast draugus, attīstīt talantus, piedzīvot sasniegumus un būt kopā ar vienaudžiem.
ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām paredz vienlīdzīgas iespējas piedalīties atpūtas, brīvā laika un sporta aktivitātēs. Taču šo tiesību īstenošanai nepieciešama reāla, nevis tikai formāla pieejamība.
Biedrības ieskatā būtiskas pārmaiņas iespējams panākt, sadarbojoties valsts un pašvaldību institūcijām, izglītības iestādēm, sociālo pakalpojumu sniedzējiem un nevalstiskajām organizācijām.
Bērniem ar kustību traucējumiem nav nepieciešamas mazākas izvēles iespējas vai zemākas prasības. Viņiem nepieciešami tādi apstākļi, kuros savas intereses, spējas un talantus iespējams attīstīt līdzvērtīgi citiem bērniem.
Jo bērna iespēju piedalīties pulciņā vajadzētu noteikt viņa interesei, nevis tam, vai ēkā ir lifts, pieejams transports vai pedagogs ir gatavs viņu uzņemt.
Iepazīsties ar pilno viedokļrakstu
Biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem” ir sagatavojusi izvērstu viedokļrakstu “Bērns vēlas apmeklēt pulciņu. Kāpēc ar to nepietiek?”, kurā apkopoti aptaujas rezultāti, ģimeņu pieredze un konkrēti priekšlikumi interešu izglītības pieejamības uzlabošanai Latvijā.
Aicinām ar to iepazīties izglītības iestāžu pārstāvjus, pedagogus, pašvaldību un valsts institūciju darbiniekus, vecākus un ikvienu, kuram rūp vienlīdzīgas iespējas bērniem.
Pilnais viedokļraksts pieejams pielikumā.
Viedokļraksts ar priekšlikumiem ir sagatavots ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par viedokļraksta saturu atbild biedrība “Latvijas Bērniem ar Kustību Traucējumiem”.