Projekta “Par pilsonisku iekļaujošu sabiedrību bērniem un jauniešiem ar invaliditāti - kustību traucējumiem” mērķis ir stiprināt iekļaujošas pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību Latvijā bērniem ar invaliditāti - kustību traucējumiem, līdz 2026. gada oktobrim stiprinot biedrības "Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem" darbību, lai tā varētu nodrošināt aktīvu bērnu ar kustību traucējumu ģimeņu pārstāvību Rīgas un Latvijas līmeņa institūcijās un nodrošināt pilsoniskās sabiedrības aktivitātes ar vismaz 150 ģimeņu iesaisti.  

2026.gada trešajā ceturksnī biedrība turpināja darbu mērķgrupas interešu aizstāvībā,  ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem tika izstrādātas vairākas iniciatīvas un viedokļraksti iesniegšanai lēmējinstitūcijām, lai rosinātu starpinstitūciju politikas diskusijas un veicinātu mērķgrupas vajadzībām atbilstošu risinājumu izstrādi un ieviešanu, sekmējot tās vajadzību apmierināšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu.  

Viedokļraksts “Iekļaujoša augstākā izglītība: realitāte vai tikai mērķis?” veidots, lai aktualizētu jautājumu par atbalsta personu un kontaktpersonu sistēmas trūkumu Latvijas augstskolās. 

Tāpat izvērtēta bērnu pieredze skolā un izstrādāti priekšlikumi drošas un iekļaujošas skolas vides nodrošināšanai bērniem ar kustību traucējumiem.  

Viedokļraksts “Darba tirgus visiem - vai ir pienācis laiks nodarbinātības kvotām?” ir par cilvēku ar invaliditāti, īpaši jauniešu ar kustību traucējumiem, nodarbinātības iespējām Latvijā un šķēršļiem, kas apgrūtina viņu iekļaušanos darba tirgū. Tajā analizēta citu Eiropas valstu pieredze un aicināts izvērtēt nodarbinātības kvotu ieviešanu Latvijā, paredzot arī finansiālu un praktisku atbalstu darba devējiem un cilvēkiem ar invaliditāti. 

Biedrība aktualizē jautājumu par sociālās rehabilitācijas atbalsta pieejamības problēmām jauniešiem ar invaliditāti pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas. Viedokļrakstā analizēta nepieciešamība izveidot valsts mēroga pārejas sociālās rehabilitācijas modeli jauniešiem vecumā pēc 18 gadiem, nodrošinot individuālajām vajadzībām atbilstošu un pēctecīgu atbalstu neatkarīgi no dzīvesvietas. Raksta mērķis ir aicināt atbildīgās institūcijas rast risinājumus, kas veicinātu jauniešu patstāvību, līdzdalību sabiedrībā un labklājību. 

Sadarbībā ar biedrību Psiholoģiskais un juridiskais atbalsts “Dzintaru sala’’ ir izstrādāti priekšlikumi par diferencēta un pagarināta subsidētās nodarbinātības atbalsta nodrošināšanu personām, kurām invaliditāte noteikta no bērnības. 

Projektā tiek turpinātas pilsoniskās sabiedrības aktivitātes, lai mazinātu cilvēku ar kustību traucējumiem sociālo atstumtību. 

Septembrī biedrības bērni un jaunieši iepazina latviskās tradīcijas rudenī brīvdabas muzejā “Ausekļu dzirnavas”. “Pļaujas svētki” piedāvāja plašu un izglītojošu programmu, kurā bija iespēja iepazīt senos rudens darbus lauku sētā, labības siešanu kūlīšos, kulšanu ar tvaika dampi un spriguļiem, graudu malšanu ūdensdzirnavās, zemes apstrādi ar senajiem darbarīkiem un kartupeļu rakšanu, kā arī dalībnieki apmeklēja vēsturiskās vējdzirnavas, amatnieku tirdziņu un varēja mieloties ar uz ugunskura vārītu putru. Brīvdabas muzeja pagalmā un saimniecības ēkās bija izstādīti Latvijas laukiem raksturīgi darbarīki, lauksaimniecībā izmantojama mašīna, mehānismi un sadzīves priekšmetu kolekcija. Visiem bija iespēja iepazīt seno darbarīku pielietojumu, kā arī izbaudīt braucienu lauksaimniecības auto piekabē.  

Tāpat bērni iepazinās ar „Maizes ceļu”, kā no maza graudiņa top gards maizes kukulītis un uzklausīja stāstu par latvisko gadskārtu ritu. Bērni un jaunieši apguva arī meistarību kliņģeru cepšanā. 

Izglītojošajā seminārā par latviešu tautas gadskārtām, bērni un jaunieši paplašināja savas zināšanas un izpratni par dabas ritmu un cilvēka saikni ar dabu, kā arī iepazina gadskārtu svētkus, rituālus, ticējumus un to nozīmi. Kopīga tautasdziesmu skaitīšana un mīklu minēšana veicināja interesi par Latvijas vēsturi, folkloru, vērtībām un dzīvesveidu, kas stiprina nacionālo identitāti, piederības izjūtu savai tautai un valstij. 

Praktiski izzinot tradicionālās paražas, gadskārtu svētkus un to nozīmi, dalībniekiem bija iespēja radoši darboties, iesaistīties kopīgās aktivitātēs, uzlabot sadarbības un komunikācijas prasmes, apzināties savu lomu latviešu kultūras tradīciju saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm. 

Paldies Sabiedrības integrācijas fondam par finansiālo atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. 

Par LBaKT mājaslapā izvietotās informācijas saturu atbild biedrība “Latvijas bērniem ar kustību traucējumiem”.